Pasaules čempionātā Esbjergā iegūtās atziņas
Man bija tā iespēja nedēļas nogalē noraudzīties šīs cīņas klātienē. Lidojuma mērķis bija Dānijas mazpilsētiņa Bilunda, kura, kā jau zināt, ir slaveno bērnu rotaļlietu Lego dzimtene un vēsturiski lidosta bija kalpojusi tikai rūpnīcas vajadzībām. Lidostā mani sagaidīja laipns turnīra voluntārietis, kurš aizvizināja uz ~60 km attālo Esbjergu. Pa ceļam uzzināju daudz interesanta par valsti, voluntāriešu būtību un motivāciju. Piemēram, ka pie Esbjergas jūrā tiek radīts lielākais vēja ģeneratoru parks Eiropa ar ~300 ! „vējdzirnavām”.
Pati Esbjerga ir vidēja izmēra pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Sakopta, tīra, pārdomāta, bez liekām ārišķībām. Šos pašus sinonīmus var lietot arī par Pasaules čempionāta organizāciju. Jau izejot uz ielas, var nojaust dāņu sportisko garu, jo uzkrītoši daudz tiek lietoti velosipēdi, kuru kustībai pilsētā arī ir radīti atbilstoši apstākļi. Atgādināšu, ka Dānijā no sporta spēlēm lielā cieņā ir futbols un rokasbumba. Un, protams, bērnu fiziskās aktivitātes visdažādākajās izpausmēs.
Pievēršoties sacensību organizācijai, jāsaka, ka bija padomāts gan par sportistu, oficiāļu un līdzjutēju transfertiem, gan par informatīvajiem norādījumiem ap spēļu arēnu, gan ikdienas čempionāta avīzīti, gan rezultātu pieejamību un citām lietām. Un vēlreiz – voluntāriešu (kopskaitā 150!!!) lielais ieguldījums veiksmīgā sacensību norisē.
Sportiskos rezultātus visi zināt, bet personiski visaugstāk no Page spēlēm vērtēju cīņu Dānija – Kanāda. Neieskatoties procentu statistikā (kuru starp citu arī veido voluntārieši. Šoreiz – skotu kundzītes ...), vērtēju, ka šī bija spēle ar vislabāko izpildījumu. Varbūt nebija daudz tā saucamo megametienu, bet toties daudz bija kvalitatīvi izpildītu metienu. Ja runājam par tendencēm, tad piefiksēju, ka arī sieviešu kērlingā arvien vairāk komandu (Kanāda, Ķīna, Zviedrija) praktiski nelieto hronometrus. Nedaudz žēl palika Dānijas meitenes, kuras neaizsniedzās līdz medaļām, kas būtu labs atalgojums gan pašai komandai, gan turnīra organizatoriem – Dānijai.
Šajās dienās paralēli norisinājās arī Eiropas un Pasaules kērlinga federāciju kongresi/sapulces. Šoreiz nekādi radikāli lēmumi netika pieņemti. Iespējams, ka Eiropas kērlinga federācija veidos savu atbalsta punktu, kur organizēt seminārus un kursus, kā arī jebkuram kērlingistam trenēties uz ļoti izdevīgiem noteikumiem. Par šādu vietu tika prezentēta mums labi zināmā Šveices mazpilsētiņa Šamperī. Pasaules kērlinga federācija pieņēma nebūtiskus labojumus spēļu norises noteikumos, no kuriem var atzīmēt punktu par to, ka no spēles laika tiek ņemts ārā laiks, kurā komandas treneris ierodas pie komandas uz minūtes pārtraukumu. Šo laiku reglamentēs sacensību galvenais tiesnesis.
Esbjergā pavadīto dienu laikā man tika dota iespēja prezentēt Latvijas vēlmi organizēt 2013.gada Pasaules čempionātu sievietēm Rīgā. Mani uzklausīja WCF prezidente Kate Caithness, WCF ģenerālsekretārs Colin Grahamslow, WCF sacensību direktors Keith Wendorf un WCF attīstības menedžeris Richard Harding. Mūsu sagatavotais materiāls guva atzinīgu novērtējumu. Sniedzu atbildes uz viņus interesējušajiem jautājumiem un laikā līdz maija beigām uzzināsim WCF lēmumu par 2013.gada čempionāta mājvietu.
Bet ņemot vērā redzēto Esbjergā, jāsecina, ka mums labvēlīga lēmuma rezultātā, visai mūsu kērlinga sabiedrībai būs jāiegulda liels darbs, lai spētu parādīt pasaulei Latviju no vislabākās puses, sarīkojot šo kērlinga pasākumu.
Tāpat oficiālās un neoficiālās sarunās bija patīkami uzklausīt atzinību par mūsu sportiskajiem sasniegumiem, kuri sasniegti tik īsā Latvijas kērlinga vēsturē, kas bāzējas uz lielu entuziasmu, bet nācās piesarkt, atzīstot, ka Latvijā praktiski nav junioru kērlinga, kas ir visu lielo panākumu pamatā. Un šo jautājumu/problēmu neatrisinās ne LKA prezidents, ne valde, bet tikai mēs visi kopā !
Cauri visam redzot Latvijas kērlinga iespējas,
Ansis Regža
/LKA pārstāvis ECF un WCF/
Komentāri (0)