Šodien pēdējo reizi atļaušos izmantot savu statusu un uzrunāt Jūs kā Latvijas kērlinga asociācijas (LKA) prezidents. Šodien LKA biedru sapulcē tiks pabeigts process, kura rezultātā tiks ievēlēta jauna valde un ievēlēts jauns prezidents.
Atskatoties uz aizvadītajiem nepilniem trīs gadiem LKA prezidenta amatā un nepilniem divpadsmit kērlingā kopumā varu atkārtot tos pašus vārdus ko rakstīju 2013.gada Pasaules čempionāta oficiālā bukleta ievadā:
„Latvijas kērlingam ir paveicies ar cilvēkiem, gan ar tiem, kuri bija kērlinga pirmsākumos, gan ar tiem, kuri pašreiz veido Latvijas kērlinga sabiedrību. Man izdevās sazināties ar dažiem, kuri bija klāt pie pašām pirmajām aktivitātēm un visi kā viens ir izteikuši patiesu prieku par to kas ir izaudzis šajos divpadsmit gados, bet vienlaicīgi arī izteikuši nožēlu, ka nav iespēju būt klāt tagad. Jānis Ozollapa to salīdzināja ar vecāku izjūtām, kad viņu bērni ir izauguši un sāk savu patstāvīgu dzīvi, ir prieks un vienlaicīgi arī skumji.
Paldies visiem, kuri ir bijuši klāt Latvijas kērlinga izaugsmē. Visa kērlinga pasaule ir novērtējusi mūsu entuziasmu un mīlestību pret šo spēli, jo tikai ar patiesu mīlestību apveltīti cilvēki celtos četros-piecos no rīta, lai paspētu uz treniņu, kurš sākās īsi pirms plkst. sešiem. Kērlinga halles projekts ir pierādījums tam, ka darbojoties komandā varam paveikt lielas lietas. Mūsu kopīgais darbs pamazām aizvien vairāk arī tiek novērtēts no valsts puses, kā rezultātā arī pēdējos gados ir pieaudzis finansiālais atbalsts no valsts puses. Ne viss pašreiz ir ideāli, darāmā vēl ļoti daudz, bet ja radīsim sevī motivāciju darboties kērlinga attīstībai arī turpmāk, šādi svētki kā šogad martā mums būs vēl, t.sk. Olimpisko spēļu laikā, jo tiem, kuri dara tiem sanāk.
Esam visi krietni pastrādājuši un tagad atliek vien izbaudīt šo mirkli. Šis čempionāts ir iespēja, kura negadās katram un tamdēļ aicinu visus tā dalībniekus (spēlētājus, organizatorus, brīvprātīgos palīgus) to novērtēt un pozitīvu attieksmi to izbaudīt, lai pēc kāda laika atskatoties uz šo notikumu mēs varam ar lepnumu teikt „jā mēs bijām nozīmīga notikuma sastāvdaļa un tas bija liels notikumu, gan mums, gan visai Latvijai!”
Īpašs paldies visiem tiem, kuri kērlingu Latvijā ieviesa: Jānis un Iveta Ozollapas, Roberts Augstkalns, Ilgonis Zīds, Līga Smeltere, Paul Bambers, Aigars Beizaks, Māris Puriņš, Ivars Paegle, Agris Eglītis, Andris Bartkevičs.”
Visam reiz pienāk beigas, dzīvē viss plūst un mainās. Neslēpšu, ka biju savādāk iedomājies savas prezidēšanas beigas, bet neko darīt, ir tā kā ir. Nedomāju, ka būtu pareizi tagad iztirzāt kāpēc notika tā kā notika, lai tas paliek uz to cilvēku sirdsapziņas, kuri pieņēma attiecīgos lēmumus. Viss, kas notiek, notiek uz labu.
Aizvadītais laiks esot LKA prezidenta amatā bija ļoti grūts, bet tanī pat laikā ļoti interesants un daudziem izaicinājumiem bagāts. Šis laiks daudz deva, bet arī paņēma daudz. Vislielāko paldies saku savai ģimenei, jo viņiem, manuprāt, bija visgrūtāk. Vislielākie atzinības vārdi un pateicība, protams, komandai, kura piekrita kopā ar mani strādāt – Ansim Regžam, Rihardam Jeskem, Jānim Laizānam, Anitai Pētersonei un Robertam Birzniekam. Man bija gods strādāt kopā ar Jums. Tā bija patīkama sajūta apzināties, ka varbūt neesam vienmēr vienādās domās, bet respektējam viens otru, pieņemam, ka mums var būt viedokļu atšķirība, bet mērķis īstenībā mums ir viens – Latvijas kērlinga izaugsme. Izbaudīt šādu sajūtu novēlu arī visām nākamām LKA valdēm, lai kas notiktu neaizmirstiet to kas Jūs vieno.
Atskatoties uz spilgtākajiem brīžiem un personām ar kurām nācās strādāt šajos pēdējos gados vadot gan asociāciju, gan arī SIA „Kērlinga halli” saku īpašu paldies:
- Raimondam Vaivodam un pārējiem Talsu kērlinga kluba atslēgas cilvēkiem (īpaši Vilnim Pūcītim un Andrim Dedzim) par Talsu kluba izveidošanu un darbību, kura pašreizējais vislielākais pienesums ir junioru kērlinga atgriešanās;
- Ansim Regžam kā SIA „Ondulat” pārstāvim par uzdrošināšanos celt kērlinga halli;
- Artim Zentelim par paveikto kērlinga halles projekta sākuma posmā, kad bija visgrūtāk;
- Ventspils kērlinga kluba vadītājiem (arī atslēgas cilvēkiem) Ingai Apmanei, Agitai Puriņai, Dacei Ābelītei un Andrim Janbergam. Joprojām uzskatu, ka Ventspils kluba darbība vislabāk atbilst kērlinga kluba nosaukumam. Lūdzu, sargājiet un attīstiet savas trīs galvenās vērtības (cilvēkus, Ventspils kausu, Ventspils čempionātu);
- Bremaņu ģimenei par to, ka Jūs esat vislabākais paraugs un piemērs tam kādā veidā mums kļūt vairāk, iesaistām tuvākos, labākais piesaistītājs kērlingam esam mēs paši;
- Kārlim Smilgam par 2013.gada Pasaules čempionāta organizācijas komitejas vadību;
- Visiem tiem, kuri ienāca un ir palikuši kērlingā caur Rudzīšu kērlinga kluba akadēmijas aktivitātēm. Mūsu kopējā darbošanās man deva papildus enerģiju un pierādīja to, ka pats galvenais ir pozitīva attieksme. Man ir liels prieks, ka daži jau ir izauguši līdz Latvijas čempionātu medaļniekiem, paldies Jums.
Atsevišķs stāsts, protams, ir 2013.gada Pasaules čempionāta kērlingā sarīkošana. Tas bija skaisti, nervozi, stresaini, uztraukuma pārpilni, bet ... man šķiet, ka mums izdevās. Pārvarēt sākotnējo neticību no World Curling Federation puses, pārliecināt valsti un pašvaldību par atbalsta nepieciešamību un čempionāta ieguldījumu valsts un pilsētas vārda nešanu pasaulē. Ceru, ka ikkatrs, kurš palīdzēja, sajuta tādu pašu vienreizēju sajūtu kādu sajutu es – ja ir vēlme un komanda ar ko šo vēlmi īstenot, nekas nav neiespējams, mēs varam būt pasaules līmenī. Mēs bijām pasaules līmenī. Novēlu jaunajam LKA prezidentam gada beigās prožektoru gaismā uz skatuves saņemt Latvijas Sporta gada balvu 2013 par gada notikumu sportā Latvijā. Mēs esam to pelnījuši.
Ko novēlu Latvijas kērlingam?
Atrast sevī spēku un motivāciju būt ilgtspējīgam. Neviens neko mūsu vietā nedarīs. Man bieži pēdējā laikā ir jautājuši kas ir Latvijas kērlinga pamatā, kāpēc tas ir tur kur ir un kāda ir Latvijas kērlinga nākotne? Mana atbilde ir tāda, ka Latvijas kērlinga pamatā ir Latvijas kērlingists. Ja viņš vai viņa vēlēsies sasniegt augstus rezultātus, ja katram Latvijas kērlingistam būs vēlme ieguldīt kaut nedaudz Latvijas kērlinga nākotnē, tad mums vēl būs daudz kas priekšā. Latvijas kērlinga nākotne nav atkarīga no Izglītības ministrijas iedotās naudas, Nacionālās sporta padomes, LKA valdes, prezidenta vai ģenerālsekretāra, bet gan no katra Latvijas kērlingista. Latvijas kērlingam būs nākotne tikai tad ja paši to vēlēsimies. Tas ir mūsu spēks, bet reizē arī varbūt vājums (par to vājumu es ceru, ka kļūdos).
Ko lūgtu Ziemassvētku vecītim vai zelta zivtiņai?
Ja man būtu šāda iespēja es Ziemassvētku vecītim vai zelta zivtiņai lūgtu vienu: lai izdara tā, ka katram Latvijas kērlingistam, kurš spēlē ilgāk par trīs gadiem, būtu iekšēja apziņa, ka ik pēc trīs gadiem jāiesaista un trīs gadu garumā jāuzņemas šefība par vienu jaunu (ne obligāti gados jaunu) kērlingistu. Trīs gadus viņam jāpalīdz apgūt visas zinības un pats galvenais iemācīt viņam apziņu, ka viņam savukārt pēc trīs gadiem būs jādara tas pats ar citu jau savu „jauniņo”. Man šķiet, ka šāda pieeja atrisinās daudzus jautājumus un problēmas pašas no sevi, un arī pēc gadiem divdesmit mums būs jautri sezonas noslēguma baļļuki, kurus būs jārīko, piem., Latviešu Biedrības namā, jo citur būs par šauru J!!!
Lai mums visiem veicas! Lai vairāk būtu tādu sacensību ar tādu atmosfēru kāda bija Tukuma Curling Cup 2013 – brīvi, pozitīvi, vienoti un pie reizes arī veselīga sāncensība laukumā!
Vienmēr Jūsu
Jānis Rudzītis
Latvijas kērlinga asociācijas prezidents (29.10.2010. – 05.07.2013.)
